Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jauno 2026. gadu ir iesācis ar krasām un fundamentālām izmaiņām valsts augstākajās varas ešelonus. Šīs reformas skārušas ne tikai viņa tiešo komandu prezidenta birojā, bet arī vairākus stratēģiski svarīgus valdības posteņus.
Pārmaiņu vilnis sākās jau 2025. gada nogalē, kad pēc skaļā korupcijas skandāla, kas ieguvis “Mindičgeitas” nosaukumu, savu amatu zaudēja ietekmīgais kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks, kā arī enerģētikas un tieslietu ministri. Janvāra sākumā sarakstu papildināja arī ziņas par Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāja Vasila Maļuka atkāpšanos.
Jaunas sejas un stratēģiskas rotācijas valdībā
Pēc ilgstošām diskusijām par piemērotāko kandidātu, 2. janvārī Zelenskis oficiāli paziņoja, ka prezidenta kancelejas vadību pārņem Kirilo Budanovs, kurš līdz šim sekmīgi vadīja Ukrainas Galveno izlūkošanas pārvaldi (GUR). Viņa vietā izlūkdienesta vadībā stājas Olegs Ivaščenko.
Līdztekus tam gaidāmas būtiskas pārbīdes ministru kabinetā:
Aizsardzības ministrija: Amatam izvirzīts līdzšinējais digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fedorovs, kurš pazīstams ar tehnoloģiskiem sasniegumiem frontes nodrošināšanā.
Enerģētikas ministrija: Šo posteni piedāvāts ieņemt līdzšinējam premjeram Denisam Šmihaļam, kuram būs jārisina krīze nozarē pēc korupcijas skandāla.
SBU pagaidu vadība: Par Drošības dienesta vadītāja pienākumu izpildītāju iecelts Jevhenijs Hmara, kurš iepriekš komandēja specoperāciju vienības.
Cīņa pret korupciju vai ietekmes pārdale?
Oficiāli prezidents šos lēmumus pamato ar nepieciešamību maksimāli koncentrēties uz valsts drošību un padarīt varas struktūras efektīvākas. Tomēr eksperti, tostarp Ļvivas Politehnikuma profesors Mikola Bučins, norāda uz dziļākiem iemesliem. “Mindičgeitas” skandāls ir radījis nopietnu uzticības krīzi sabiedrībā un starp starptautiskajiem partneriem.
No vienas puses, šī ir mērķtiecīga “varas attīrīšana”, lai mazinātu valdības “toksiskumu” un atbildētu uz sabiedrības neapmierinātību par korupciju kara laikā. No otras puses, analītiķi pieļauj, ka jaunā kancelejas vadītāja Budanova stāšanās amatā varētu nozīmēt jaunu ietekmes sfēru pārdali, kurā amatus ieņem personīgi lojāli un jauni cilvēki.
Drošības dienesta vadītāja Vasila Maļuka aiziešana
Īpašu uzmanību izpelnījusies Vasila Maļuka atkāpšanās no SBU vadītāja amata. Lai gan viņa vadībā dienests veica iespaidīgas operācijas Krievijas teritorijā, tostarp gaisa bāzu graušanu tūkstošiem kilometru attālumā, Maļuka tēlu iedragāja aizdomas par SBU iejaukšanos korupcijas izmeklēšanā pret prezidenta pietuvinātajām personām. Maļuks gan uzsvēris, ka paliek sistēmā un turpmāk fokusēsies tieši uz specoperācijām pret agresorvalsti, solot vēl spēcīgāku un modernāku dienestu.
Venecuēlas notikumu atbalss Ukrainā
Kamēr Ukrainā norit iekšējās reformas, sabiedrība un politiķi ar milzīgu interesi seko līdzi notikumiem Venecuēlā, kur ASV īstenoja operāciju pret Nikolasa Maduro režīmu. Ukrainas sabiedrībā viedokļi dalās – daļa saredz bīstamu precedentu un paralēles ar lielvaru agresiju, bažījoties par iespējamu globālu nestabilitāti, kas varētu novērst uzmanību no frontes Ukrainā.
Valdības oficiālā pozīcija tomēr ir stingra: ārlietu ministrs Andrijs Sibiha uzsvēra, ka Ukraina neatpazīst nedemokrātiskus režīmus un iestājas par venecuēliešu tiesībām uz brīvību. Savukārt Volodimirs Zelenskis, komentējot Maduro aizturēšanu, pauda cerīgu sarkasmu, norādot: ja pasaule ir gatava šādi vērsties pret diktatoriem, ASV noteikti zina, kurš kaimiņos esošais autokrāts varētu būt nākamais.
